saulespuķe vasarā

Baltija vasarā!

Baltijas valstis ir ļoti skaistas visos gada laikos, bet tieši vasaras sezonā, kad ir uzplaukuši visi ziedi un ir iespējams peldēties visās ūdens tilpnēs un vasarā gulēt zem klajas debess, šajās trīs valstīs ir vislielākā tūrisma sezona un tās tā teikt arī ir visskaistākās. Vasarā mēs varam apskatīt Latviju, Lietuvu un Igauniju tādas, kādām tām vajadzētu izskatīties un ne tikai izbaudīt dabas burvības un skaistos skatus, bet gan arī baudīt vislabākos pasākumus un dažādas citas izpriecas. Vasarā gan Latvijā, gan Igaunijā gan Lietuvā notiek dažādi mūzikas festivāli un citi sabiedriskie pasākumi, kā pilsētu svētki, dziesmu svētki, dažādas sporta spēles un vienkārši zaļumu balles. Tas viss notiek tāpēc, ka ziemā pie mums temperatūras vairākus mēnešus ir zem nulles un diezin vai kāds gribēs šādos laika apstākļos dejot vai arī skatīties kādu pasākumu sasalstot ragā!

Rudens, pavasaris un ziema arī ir skaisti gadalaiki, un katrā no šiem gadalaikiem ir iespējams atrast savu skaitumu un vietas ko apskatīt, bet tomēr vasara ir un paliek atvaļinājumu sezona, kad visi cilvēki vēlas atpūsties no garā darba gada, izbaudīt dzīvi un vienkārši labi pavadīt laiku ar saviem mīļotajiem un draugiem. Es esmu Latvietis un tāpēc visvairāk es zinu tieši par Latviju to, ka te vasaras sezonā pilnīgi liekas, ka visa dzīve atjaunojas un visi pēkšņi kļūst labāki, strādīgāki un smaidīgāki, bet es noprotu, ka tā tas notiek visās trijās Baltijas valstīs, jo klimats mums ir ļoti līdzīgs un arī cilvēki kas pie mums dzīvo īpaši neatšķiras.

Vasarai ir jābūt, gluži, kā pusdienas laikam starp garo darba dienu, kad tu vari atvilkt elpu, izdarīt tās lietas, ko nepaspēji, kamēr strādāji un vienkārši vari paskatīties uz dzīvi no cita perspektīva. Tieši tāpēc arī es ieteiktu ikvienam, pat tad, ja tev nav nauda aizņemties kredītus bez ķīlas, kas Lietuvā ir “paskolos be uzstato” vai pat kredītus bez darba vietas ( paskolos bedarbiams ) un izbaudīt šo jauko laiku. Un neuztraukties par naudas atdošanu, ko vienmēr var darīt vasaras beigās, kad tāpat tev būs jāstrādā un nebūs laika atpūsties un tērēt savu sūri grūti pelnīto naudu!


auto celojums

Ceļojums pa mūsu Baltiju

Baltijas valstis kopā sastāda vairāk kā 175 tūkstošus kvadrātkilometru un šeit dzīvo vairāk nekā 6.8 miljoni iedzīvotāju, tāpēc ņemot Igauniju Lietuvu un Latviju kopā mēs nemaz neesam tik mazi un esam spējīgi nest pasaulē savu vārdu. Un, lai gan mēs dažādos mēdijos redzam skaistas pasaules vietas un uzreiz vēlamies uz tām doties, tomēr, arī šajā pašā Baltijas reģionā ir ļoti daudz un dažādu apskates objektu ar ko pamielot acis.

Sākumā noteikti vajadzētu apmeklēt visu trīs valstu galvaspilsētas, kur Rīga ir pārliecinoša līdere ar visvairāk iedzīvotājiem, tālāk seko Viļņa un trešajā vietā ir Tallina. Kad ir apmeklētas šīs pilsētas tad ir iespējams arī apskatīt nākamās lielākās apdzīvotās vietas, kā Kauņu, Klaipēdu, Šauļus, Daugavpili un Tartu, kur visās pilsētās ir vai nu 100 vai vairāk tūkstoši iedzīvotāju. Pēc tam, kad ir apskatītas visas lielākās pilsētas ceļotāji var apskatīt visu garo Baltijas jūras krastu, kur ir redzamas gan Klintis gan stāvi krasti, bet lielākoties ir tieši skaistas un smilšainas pludmales. Jūras mala ir Baltijas valstu viena no priekšrocībām un tāpēc arī katrā no šīm trijām valstīm ir vismaz viena liela osta, kurā tad arī nemitīgi pienāk kuģi ar dažādām precēm, kā arī tiek eksportēti labumi gan no pašu uzņēmumiem, gan arī visas lielās Krievijas.

Protams Baltijas valstīs ir arī ļoti audz un dažādu atpūtas vietu, sākot no tūkstošiem visu nami līdz atrakciju parkiem, auto trasēm, sporta spēļu laukumiem un citām līdzīgām lietām. Viss šis ļauj mūsu iedzīvotājiem atpūsties pēc smagajām darba dienām kā arī kārtīgi izbaudīt brīvdienas. Un tā, kā visas trīs Baltijas valstis ir eirozonā tad ar vienu valūtu ir iespējams norēķināties par visām šīm izklaidēm, ēdieniem un naktsmītnēm, kas tad ir ļoti izdevīgi.

Vislabāk, protams, apskatīt šīs visas 3 valstis ir tad, ja tev ir savs transportlīdzeklis, tomēr ja tu dodies ārpus valsts, tad noteikti noskaidro, kā darbojas tava OCTA un arī vai tev nav vajadzīga KASKO apdrošināšana, jo visur noteikumi nav vienādi un katrā valstī ir savi principi. Un tas nozīmē, ja notiek kāds ceļu satiksmes negadījums tad tev var nākties dārgi samaksāt, ja tev nav paņemtas šīs apdrošināšanas.

Ja tevi interesē vairāk informācijas par šāda veida ceļojumiem tad droši dodies uz savu vietējo tūrisma informācijas centru un pajautā pārstāvjiem vai nu vienkārši informāciju vai arī kādus bukletus, kur tad tu iegūsi konkorētus norādījumus, ko tad ir iespējams apskatīt katrā no šīm valstīm!


igaunijas daba

Igaunija pārsteidz ar dabas daudzveidību

Igaunija ir īsta paradīze patiesiem dabas cienītājiem, tā ir apbrīnojama valsts, kurā jūs varat sastapt ļoti daudzveidīgu un pirmatnēju dabu.
Pusi no Igaunijas teritorijas aizņem meži. Vajag, tikai kaut mazliet izbraukt ārpus pilsētas un skaties vienalga uz kuru pusi gribi, jūsu skatienam pavērsies mežs un tikai pilsētās vai gar pašu jūras krastu jūs nemanīsiet meža klātbūtni.

Igaunijā ir sastopami milzīgi laukakmeņi, uz tās zemes ir nokritis neskaitāms meteorītu daudzums. Igauņi tik ļoti ir saistīti ar savu zemi, ka gandrīz katram no viņiem ir savs mīļākais laukakmens, mīļākais koks un ezers, kuru viņi, kā mīļu, senu paziņu apciemo atkal un atkal.
Igaunijas daba katrā gadalaikā ir ļoti atšķirīga. Vasara tur sagaida ar krāšņumu, rudens ar visneiedomājamāko krāsu paleti, ziema ar baltu, dzirkstošu, saulē vizmojošu sniegu, bet pavasarī – kad daba mostas un sāk dziedāt putni, jūs sajutīsiet to, kā mostaties arī jūs, ka sajūtat jaunu enerģijas pieplūdumu.

Bet Igaunija pārsteidz ar to, ka šeit, ir vēl arī piektais gadalaiks. Šo neparasto parādību var novērot Igaunijas rietumu daļā Soomaa un tā nekad nenotiek vienā un tajā pašā laikā. Tas ir palu laiks. Šajā periodā palu ūdeņi piepilda upes, kuras pārplūst pāri krastiem un appludina pļavas, ceļus un fermas. Tur, kur agrāk viļņojās pļavas un kartupeļu lauki, tagad viļņojas jūra, un ciematiņa iedzīvotāji, lai no mājas nokļūtu līdz šķūnim vai kūtij, izmanto mazas, plakanas laivas. Kādreiz tas viss var turpināties nedēļu, bet kādreiz arī ilgāk. Šajā gadalaikā patiesu baudu sniedz ceļojums ar laivām.

Vietējie iedzīvotāji zina, kurā pagriezienā, braucot pa mežu ir jānogriežas, lai satiktu alni, briedi vai zaķi, kādreiz redzētu, kā nesteidzīgi aizsoļo meža cūkas ar savu daudzbērnu ģimeni, bet pacietīgi sēžot un gaidot skatu tornī, ieraudzītu, kā barotavai tuvojas lāču mamma ar mazajiem lācēniem, nesteidzīgi ietur brokastis un dodas tālāk.

Bet ir arī tādas dienas, kad neredzēsi un nesatiksi nevienu meža iemītnieku un tikai pēdas liecina par to, ka mežā notiek aktīva dzīve, kura ir paslēpta mūsu acīm.

Igaunija ir zeme, kura dzīvo kaimiņos ar jūru, purvi un meži, pļavas un ezeri ir tās iemītnieki. Iedomājieties vēl visus četrus gadalaikus, kuri tik krasi atšķiras viens no otra, svaigo pavasara gaisu, silto vasaru ar baltajām naktīm, rudeni ar tā košo krāsu paleti, balto ziemu ar tās dziļo un pūkaino sniegu…Tā ir pasakaina zeme.

Par Igaunijas dabu pārliecinoši vēsta tas fakts, ka ceturto tās daļu aizņem dabas parki, kuri ir izveidoti lai saglabātu unikālās dabas vērtības.
Ceļojot pa Igaunija jūs uz katra soļa sastapsiet mežu, kurš aizņem pusi no sauszemes, tie būs gan tumšie egļu meži, gan pēc sveķiem smaržojošie priežu meži, bērzu birztalas, kuras ir piepildītas ar putnu dziesmām. Igaunijas mežos ir sastopami vairāk nekā 90 veidi dažādu koku šķirņu. Mežos dzīvo zaķi, lapsas, stirnas, aļņi, meža cūkas, vilki, lūši, brieži u. c. Alutaguzes mežos ir iespējas sastapties ar lāci, vareno medus cienītāju.

Braucot pa meža ceļiem, var sastapt rāpuļus, kuri gozējas saulīte – saritinājušās odzes, zalkšus un ķirzakas.
Igaunijā vienīgā indīgā čūska ir odze – to labāk neaiztikt.

Igauniju droši var nosaukt par purvu valstību, jo tie aizņem aptuveni ceturto tās daļu. No jebkuras vietas Igaunijā, līdz purvam, parasti, ir ne vairāk par 10 km.

Purvi ir radušies vairāk nekā 10 tūkstošus gadu atpakaļ, pēdējā ledus laikmeta periodā un mūsu laikmetā tie kalpo kā “laika kapsulas”, jo tur ir saglabājusies civilizācijas neskarta, tīra daba. Purvi – tie ir miera osta, kurā mēs varam paslēpties no ikdienas steigas, rūpēm un stresa, izbaudīt klusumu un atgūt līdzsvaru.

Raksts tapis sadarbībā ar Zcredit.EU, kas salīdzina dažāda veidā ātros kredītus Gruzijā (onlain sesxebi)


lietuvas karogs

Lietuva

Lietuva ir viena no Baltijas valstīm, kura ziemeļos robežojas ar Latviju, bet austrumos un dienvidaustrumos ar Baltkrieviju, dienvidrietumos ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu un Poliju. Pauguri, kuri atrodas valsts austrumos nemanāmi pāriet centrālās daļas līdzenumos, bet Baltijas jūras krasts šeit beidzas ar neskaitāmu smilšu kāpu rindu. Balti, mūsdienu Lietuvas teritorijā, sāka apmesties jau ļoti sen.

1236.gadā Mindaugs apvienoja Lietuvu un pēc septiņpadsmit gadiem viņš tika kronēts par pirmo Lietuvas karali. Lietuva laika gaitā ir mācējusi stāties pretī Teitoņu bruņiniekiem, 1385.gadā ir noslēgusi līgumu ar Poliju. Kristietību, lietuvieši pieņēma, vieni no pēdējiem Eiropā.

Kņaza Vitautasa valdīšanas laikā Lietuva XV. gadsimta sākumā kļuva par vienu no stiprākajām valstīm Eiropā un līdz ar to paplašināja savus īpašumus līdz Melnajai jūrai. Polijas ietekme līdz 1795.gadam kļuva aizvien stiprāka un tāpēc valsts bija iekļauta Krievijas sastāvā. Par savu neatkarību Lietuva paziņoja 1918.gadā, bet jau 1920.gadā poļu armija okupēja Viļņas rajonus, un laika periodā starp šiem kariem, Lietuvas galvaspilsēta bija Kauņa.

Valsts savu neatkarību saglabāja līdz 1940.gadam, pēc tam to anektēja Padomju Savienība. Nacistiskā Vācija okupēja Lietuvu 1941.gadā un 90% no 250 tūkstošiem Lietuvā dzīvojošo ebreju, okupācijas laikā, tika nogalināti.

Tad 1944.gadā Lietuvā ienāca padomju armija un aptuveni 700 tūkstoši lietuviešu tika deportēti uz Sibīriju, bija spiesti emigrēt uz citām valstīm, nokļuva ieslodzījumā vai tika nošauti. 1990.gadā Lietuva, pirmā no Baltijas valstīm, pasludināja par savu neatkarību. Nākošā gada “ asiņainajā svētdienā” gāja bojā 14 mierīgie iedzīvotāji un tikai 1991.gada augustā Lietuva galīgi atjaunoja savu neatkarību.
Lietuva ir republika, bet valsts konstitūcija prezidentam paredz daudz vairāk pilnvaru nekā Latvijas un Igaunijas prezidentiem.
Lietuvas ekonomikā ir vērojamas pozitīvas tendences, ārzemju investīcijas palielinās un ražošana pakāpeniski attīstās.

Lietuva, tāpat kā citas Baltijas valstis, ir slavena ar savām tautas kultūras tradīcijām, it īpaši ar folkloru, mūziku un koru dziedāšanu.
Lietuva teritorija aizņem 65 301 kvadrātkilometru, tās galvaspilsēta ir Viļņa, valsts valoda – lietuviešu, ticība – katoļu.

2010.gadā Lietuvā dzīvoja 3 249 400 iedzīvotāju, 67% no tiem dzīvoja pilsētās un 33% – dzīvoja lauku apvidū. Arī Lietuvu ir saskārusies ar dabīgā pieauguma samazināšanos un masu emigrāciju uz citām valstīm, tāpēc tagad iedzīvotāju skaits Lietuvā noteikti ir manāmi mazāks.
Lietuvā ir daudzveidīgs etniskais sastāvs, šeit dzīvo aptuveni 115 etnisko grupu pārstāvji. Lielākā daļa ir lietuvieši – 83,1%, poļi – 6%, krievi – 4,8%, baltkrievi – 1,1%. Citas etniskās grupas sastāda – ukraiņi, ebreji, latvieši, vācieši, tatāri un citu nacionalitāšu iedzīvotāji.

Lietuvā ir trīs starptautiskās lidostas – Viļņā, Kauņā un Palangā. Lietuvā var nokļūt izmantojot arī citas lidostas, kuras atrodas kaimiņu republikās, kā arī kombinēt savu nokļūšanu tur ar vairākiem transporta veidiem.

Klaipēdas osta, kura nesasalst pat visaukstākajā gadalaikā, ir viena no lielākajām ostām Baltijas valstīs. Lietuvā ir ļoti labi attīstīts arī vietējais un starptautiskais autobusu transports.


LV karogs

Latvija

Latvija ir viena no Baltijas valstīm, kurai ir sena vēsture un tradīcijas, liels kultūras mantojums un daudz vēsturisku objektu. Te, katrs no mums var sameklēt un apskatīt to, kas viņam patīk. Ja jūs esat dabas mīļotājs – tad Latvijā jūs sagaidīs mierīgais Rīgas jūras līcis un lielais skaits dabas parku, straujās upes, daudzveidīgie ezeri, kuru krastus ieskauj mežu ieloki. Tiem, kuri interesējas par vēsturi, noteikti, patiks viduslaiku pilis un senlatviešu kultūra. Latvijā ir daudz skaistu, senu un mūsdienīgu baznīcu. Šeit notiek ļoti daudz interesantu pasākumu, kuri ir ieplānoti dažādos gadalaikos. Te, var izbaudīt gan tradicionālos latviešu svētkus, gan citu kultūru organizētos pasākumus, gan daudz un dažādu izklaides pasākumu, kuri notiek visa gada garumā.

Kultūra un tradīcijas Latvijā ir attīstījušās, folkloras un vietējo iedzīvotāju lielās mīlestības pret savu zemi, ietekmē. Lietišķajā mākslā mēs skaidri varam izsekot pagānu ģeometrisko simbolu izmantošanu. Viena no latviešu spilgtākajām tradīcijām ir Dziesmu un Deju svētki, kur, koru izpildījumā, mums ir iespēja noklausīties un sajust milzīgo tautas dziesmu spēku un varenumu. Vēl, vieni ļoti populāri un atzīmējami ir Līgo svētki, kuru svinēšanas laikā mēs varam vērot gan seno tradīciju izmantošanu, gan arī mūsdienīgu svinēšanu.

Lielāko daļu Latvijas kultūras mantojuma sastāda kultūras pieminekļi, kultūras – vēstures ainavas un atsevišķas to teritorijas, noteiktas kapu dobes, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtojums un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska un mākslinieciska vērtība, kuru saglabāšana atbilst Latvijas valsts, tautas un starptautiskajām interesēm.

Latvijas kultūras mantojums sastāv no 3364 arhitektūras pieminekļiem, 2495 arheoloģiskajiem pieminekļiem un no 111 vēsturiskajiem pieminekļiem. Visi pieminekļi veido Latvijas arhitektūras, arheoloģijas, monumentālā, sakrālā, lietišķās mākslas, zinātnes un tehnikas, mantojuma kompleksu. Latvijā ir 1248 arhitektūras, 1481 arheoloģiskie, 2243 mākslas, 39 teritoriālie un 109 vēstures, valsts nozīmes pieminekļi.

Latvijai ir, notikumiem bagāta un slaveniem vārdiem pilna, vēsture. Tie vēsturiskie procesi, kuri norisinājās šajā teritorijā, nevarēja neatstāt savas pēdas uz šīs zemes. Vēstures vēsmas un Latvijas atmosfēru var ļoti labi sajust, tieši zemāk, aprakstītajās vietās.

Latvijas arhitektūras piemineklis – Sigulda. Pirmie Siguldas iedzīvotāji parādījās Gaujas zemienē XI gadsimtā. Pilis, kuras uzbūvēja līvi palīdzēja tiem pretoties pret vācu krustnešiem, Ivana Bargā karspēkiem Livonijas kara laikā. XVI. gadsimtā Vidzeme tika iekļauta Polijas sastāvā un Sigulda šajos gados bija svarīgs administratīvais centrs. XIX. – XX. gadsimtu robežās Sigulda ir kļuvusi par vienu no populārākajām atpūtas vietām.

Latvijas arhitektūras piemineklis – Cēsis. Cēsis ir gleznaina viduslaiku pilsēta, kura divas reizes ir bijusi galvaspilsēta: XIII. gadsimtā tā bija Livonijas galvaspilsēta un 1919.gadā neilgu laiku tā bija Latvijas galvaspilsēta. Mazā pilsētiņa sevī joprojām glabā seno kultūras tradīciju garu. Te ir saglabājušās arī Livonijas pilsdrupas, kuras apskatot varēsiet sajust seno laiku elpu.

Latvijas arhitektūras piemineklis – Daugavpils. Pilsētu dibināja Livonijas ordenis 1275.gadā Daugavas upes krastā un tā tika būvēta kā cietoksnis. No 1656. – 1667.gadam pilsētu sauca Borisoglebova, no 1893. – 1917.gadam – Dvinska un tikai no 1917.gada – Daugavpils. Tagad Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta Latvijā.


latvia

Baltijas valstis. Interesanti fakti par Latviju.

  • Latvijas karogs ir viens no visvecākajiem karogiem pasaulē. Pirmo reizi tas tika pieminēts jau XIII. gadsimtā.
    Oficiālā valsts valoda – latviešu.
  • Latvija tiek iedalīta četros novados – Zemgale, Latgale, Vidzeme, Kurzeme. Katrā novadā runā savā, īpašā dialektā.
  • Lai sazinātos ar ārzemniekiem tiek izmantota angļu valoda, ļoti reti vācu valoda.
  • Latviju apdzīvo 63% latviešu, 27% krievu, 3% baltkrievu, kā arī poļi, lietuvieši un ebreji.
  • 2014.gadā Latvija pārgāja uz eiro.
  • Ļoti ilgu laiku Latvijas nacionālā valūta bija lats.
  • Dzintars tiek uzskatīts par Latvijas nacionālo akmeni.
  • Dzērve tiek uzskatīta par Latvijas simbolu.
  • Rīgā ir lielākā pilsēta starp Baltijas valstīm.
  • 1999.gadā par Latvijas valsts prezidentu kļuva Vaira Vīķe – Freiberga – pirmā sieviete – prezidente Austrumeiropā.
  • Rīgā nav metropolitēna, kaut gan tā celtniecība bija plānota jau ļoti daudzus gadus atpakaļ.
  • Rīgā ir labi attīstīta infrastruktūra.
  • Sabiedriskais transports ir aprīkots ar kondicionieriem un kursē pēc noteikta kustību saraksta. Kustību saraksts ir pieejams katrā pieturā.
  • Vecrīga ir iekļauta JUNESKO kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā.
  • Latvijai ir sava profesionālā armija un tajā ir aptuveni 6000 karavīru.
  • Latvija savu Neatkarības dienu svin 18.novembrī.
  • Latvijā ir saglabājušās senās alus vārīšanas tradīcijas. Cēsu alus darītavā skaitās viena no senākajām Ziemeļeiropas alus darītavām.
  • Pirmo reizi tā tiek pieminēta jau 1590.gadā.
  • Latvijā ir ļoti daudz un dažādu alus šķirņu.
  • Alkoholu veikalos var nopirkt no plkst. 8.00 līdz 22.00.
  • Rīga tiek uzskatīta par senāko Eiropas aptieku dzimteni.
  • Jūrmala – visplašāk pazīstamais Latvijas kūrorts.
  • Ludza – visvecākā Latvijas pilsēta. Pirmās ziņas hronikā tiek datētas ar 1177.gadu.
  • XVII. gadsimtā Kurzemes hercogistei piederēja kolonijas Āfrikā un Karību jūra.
  • 2003.gadā Rīgā notika “Eirovīzijas” konkurss.
  • 2006.gadā Rīgā notika Pasaules čempionāts hokejā.
  • Rīgas centrālais tirgus ir lielākais Baltijā un ir viens no lielākajiem Eiropā. Tirgus platība sastāda 72 000 kvadrātmetru un tas arī ir iekļauts JUNESKO kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā.
  • Tirgus paviljoni – tie ir bijušie dirižabļu angāri.
  • Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā ir cirks.
  • Ventas Rumba ir visplatākais ūdenskritums Eiropā. Tas atrodas Kuldīgā un tā platums ir 249 metri.
  • Latvijā gandrīz 50% no kopējās platības aizņem meži.
  • Latvijā uz katru iedzīvotāju ir divi studenti – tas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē.
  • Valstī ir ļoti augsts izglītības līmenis – 99,8% pieaugušo ir vidējā izglītība.
  • Latvijā sieviešu ir vairāk nekā vīriešu.
  • Vīriešu vidējais mūža garums ir aptuveni 77 gadi, bet sieviešu – 82 gadi.
  • Pelēkie zirņi ar speķi – tradicionālais latviešu ēdiens. Siļķe ar biezpienu un krējumu – dīvainākais ēdiens.
  • Latvijā atceres dienu ir vairāk nekā svētku dienu.
  • Lidosta “Rīga” ir vislielākā Baltijā.
  • Latvijā ietilpst to 10 valstu sarakstā, kurās ir visātrākais internets.
  • Valstī nav oficiālas reliģijas, bet lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa ir luterāņi.
  • Latvijā darbojas likums, kurš aizliedz smēķēt sabiedriskās vietās un atļauj smēķēt 10 metru attālumā no sabiedriskās vietas.
  • Tabakas izstrādājumu nodoklis ir 80% no to vērtības.
  • Ekoloģiskās drošības ziņā Latvija ieņem otro vietu pasaulē.
  • Latvijā ir lieli dabas resursu krājumi – kaļķa, kūdras, dolomīta un dzintara.
  • Latvijā atrodas viens no lielākajiem farmaceitiskajiem uzņēmumiem Baltijā.
  • Latviešu folkloras neatņemama sastāvdaļa ir dainas.
  • Vārdi Jānis un Līga – tiek uzskatīti par latviešu nacionālajiem vārdiem.
  • Pasaulē pirmā Ziemassvētku egle tika uzstādītā Rīgā – Centrālā tirgus laukumā, 1510.gadā.
  • Siguldā atrodas vienīgā bobsleja trase visā Austrumeiropā.
  • Latvijā vispopulārākā grupa – Prāta Vētra, kura dibināta 1989.gadā.
  • “Rīgas balzāms”, šprotes, šokolāde, zefīrs, saldskābā maize, sieriņi “Kārums”, ķimeņu siers – ēdieni, kuri asociējas ar Latviju.
  • Laima Vaikule, Raimonds Pauls, Valdis Pelšs, Mihails Zadornovs – pazīstami mākslinieki, kuri dzimuši Latvijā.
  • Latvijā darbojas likums, kurš aizliedz turēt cīņas sugas suņus.
  • Pasaulē pirmo, portatīvo mini – kameru izgudroja latvietis Valters Capps 1937.gadā.

estonia

Interesanti fakti par Igauniju.

  • Tallina ir ne tikai Igaunijas galvaspilsēta, bet tā ir viena no lielākajām pilsētām valstī, kurai ir tūkstoš gadu sena vēsture.
  • Igaunijas karogam ir trīs krāsas: melna, balta un zila. Zilā krāsa apzīmē ezerus, upes, jūru un debesis, nacionālo puķi un uzticību savas tautas idejām, melnā krāsa – atspoguļo visas igauņu tautas grūtības, baltā krāsa – atspoguļo cerības par labāku nākotni, ticību brīvībai, tīrību un gaismu.
  • Valsts valoda – igauņu. Vecākā paaudze bieži vien sazinoties izmanto krievu valodu, bet jaunieši – angļu valodu, vēl jūs dzirdēsiet somu un vācu valodas. Pārsvarā igauņi pārvalda divas valodas. Pēdējie pētījumi liecina, ka Igaunija Eiropā ieņem vienu no pirmajām vietām angļu valodas zināšanu līmenī.
  • Igaunijā par nacionālo puķi uzskata rudzupuķi, par nacionālo putnu – bezdelīgu, par akmeni – kaļķakmeni.
  • Igaunijas lielākā iedzīvotāju daļa ir luterāņi.
  • Savas pastāvēšanas laikā Tallina ir daudzas reizes mainījusi savu nosaukumu.
  • Tallina pirmo reizi hronikās tiek minēta 1154. gadā. Pilsēta ļoti atgādina citas Eiropas valstu galvaspilsētas – Prāgu, Stokholmu un Rīgu.
  • Pirmo reizi pasaules kartē Tallinu atzīmēja arābu ģeogrāfs, 1154. gadā. Tur bija norādīts, ka tā ir maza pilsēta – cietoksnis.
  • Igaunijā mūsdienās dzīvo aptuveni 200 000 iedzīvotāju, kuriem nav pilsonības.
  • Dubulto pilsonību valsts neatzīst.
  • Daudzi Amerikas iedzīvotāji par Igauniju neko nezina.
  • Igaunija Eiropā ir otrā valsts, kurā pieaugušo vidū ir vislielākais saslimušo skaits ar AIDS – 1,1% (pēc Ukrainas).
  • Iedzīvotāju pieaugums notiek uz migrācijas rēķina.
  • Igaunijas ekonomika ir cieši saistīta ar Somiju, Krieviju, Šveici un Vāciju.
    Nacionālā valūta – eiro.
  • Vairāk par 20% no kopējās valsts teritorijas aizņem purvi un vairāk par 50% – meži. Igauņi apbrīno un mīl savas valsts dabu, lepojas ar tās mežiem, purviem un ar tām radībām, kas tajos dzīvo – lāčiem, lūšiem, vilkiem, lapsām, zaķiem un briežiem.
  • Igaunijā ir vairāk par 2000 salām. Dažas no tām glabā vietējo vikingu pēdas, seno viduslaiku kultūru.
  • Tallinas vecpilsētā atrodas baznīca Oliviste, kuras augstums ir 123 metri. XVI. gadsimtā šī ēka tika atzīta par visaugstāko ēku visā pasaulē.
  • Igaunijā ir pasaulē vislielākais meteorītu krāteru skaits.
  • Igaunija ir vienīgā valsts pasaulē, kurā iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā mobilo sakaru abonementu skaits.
  • Igaunijā vidusskolas izglītību var iegūt 12 gadu laikā.
  • 10. – 12. klasē bērnu uz otro gadu neatstāj, ja viņš ir nesekmīgs, tad viņu izslēdz no skolas.
  • Ja jums igauņu tautības kavalieris uzdāvinās ziedu pušķi, kurš sastāvēs no pāra skaitļa ziediem, nesteidzieties šausmināties, viņa valstī tā ir pieņemts.
  • Tallinas vecpilsēta ir atzīta par kultūrvēsturisko pieminekli un ir iekļauta JUNESKO sarakstā.
  • Igaunija un Vācija vēl joprojām strīdas par to, kur ir dzimis marcipāns.
    Vispopulārākais igauņu spoks ir Baltā Dāma, kura palīdz visiem mīlniekiem un parādās tikai vienu reizi gadā.
  • Igaunijā ir ķiploku restorāns, tur pat saldējums tiek gatavots un pasniegts ar ķiplokiem.
  • Igaunijā atzīst rudzu maizi un šajā valstī ir milzīga tās daudzveidība. Jebkurā valsts nostūrī jūs varēsiet pagaršot garšīgu un aromātisku rudzu maizi.

kalni

Baltijas valstis un tūrisms

Baltijas valstis ir unikāla vieta uz kurieni ir vērts doties atpūsties – unikāli arhitektūras pieminekļi, kuri vēl ir saglabājuši savu oriģinālo izskatu, videi draudzīgas atpūtas zonas, lieliskas viesnīcas, kurās jūs sastapsieties ar profesionālu apkalpošanu. Tās ir nenoliedzamas priekšrocības, kuras mudina tūristus Baltijas valstīs atgriezties atkal un atkal.

Visās Baltijas valstīs ir izstrādāta viesnīcu, atpūtas vietu un ēstuvju (restorānu, kafejnīcu, u.c.) sistēma, kura apmierina visdažādākās tūristu vēlmes. Baltijas valstu tūrisma bizness darbojas pēc Ziemeļvalstu tūrisma standartiem un tas nozīmē, ka Baltijas valstīm kopā ar Ziemeļvalstīm ir vienota klasifikācijas sistēma un ka apmeklējot viesnīcu, jebkurā no šīm valstīm, apkalpošanai, katrā kategorijas viesnīcā ir jāatbilst vieniem un tiem pašiem standartiem. Viesnīcu zvaigžņu skaits ir atkarīgs no ļoti daudziem kritērijiem – komforta līmeņa, numuru aprīkojuma līmeņa un papildus pakalpojumiem – katrai kategorijai ir savas prasības. Apmeklējot jebkuru Baltijas valsti, jūs varat būt pārliecināts, ka viesnīcās jūs saņemsiet gan kvalitatīvu apkalpošanu, gan izjutīsiet komfortu, gan izbaudīsiet patiesas rūpes par jums.

Baltijas valstīs, salīdzinot ar citām valstīm, viesnīcās ir zemas izmitināšanas cenas, kas var manāmi ietaupīt jūsu, atvaļinājumam paredzētos līdzekļus. Jūs varat izvēlēties viesnīcu atbilstoši savai gaumei – gan viduslaiku stilā būvētu, gan mūsdienu stilā būvētu. Tūristi, neizejot no viesnīcas, labprāt izvēlas izmantot trenažieru zāli, peldbaseinu, solāriju un citus pakalpojumus. Baltijas valstīs ir labi attīstīta infrastruktūra.
Ekskursijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā notiek savienotas ļoti interesantās kombinācijās, ekskursiju apkalpošana ir Eiropas līmenī un to cenas ir ļoti pieņemamas. Šajās valstīs ir ļoti draudzīgi cilvēki, izpalīdzīgs apkalpojošais personāls. Baltijas valstīm ir ļoti interesanta un daudzveidīga nacionālā virtuve, kuru apmeklējot neviens nevar palikt vienaldzīgs.

Baltija ir ļoti skaista vieta, kur var atpūsties. Katrai no šīm valstīm ir savas īpatnības, kuras padara tās īpašas un unikālas.

Igaunijas kultūras mantojums – skaistās dabas ainavas, viduslaiku arhitektūra – tie ir apskates objekti, kuri sniegs prieku jebkuram tūristam.
Tallina, Narva, Hāpsala ir pilsētas, kuras Igaunijā tiek visvairāk apmeklētas. Tās ir Igaunijas vēsturiskā mantojuma daļa, jo tās savā atmiņā glabā daudzu gadsimtu notikumus. Vēl par vienu no skaistākajām vietā Igaunijā tiek uzskatīta Sārēmā – ideāla vieta, kuru nav skārusi civilizācija. Šī sala ir slavena ar savām dūņām, kurām ir ārstniecisks efekts.

Lietuva arī var lepoties ar savu pievilcību , apburošo raksturu, maigo klimatu, aizsargāto vidi un slavenajiem kūrortiem. Pastaigājoties pa Viļņas ielām, jūs priecēs senie arhitektūras pieminekļi – cietokšņi, pilis un majestātiskās katedrāles.

Palanga ir viens no vislielākajiem un slavenākajiem kūrortiem, uz turieni dodas daudz tūristu, lai uzlabotu savu veselību un atbrīvotos no hroniskām slimībām.

Kauņa ir viena no vecākajām pilsētām, kura spēj pārsteigt ar savu raksturu, muzejiem un pieminekļiem.

Latvijā jūs sagaidīs grezni pludmales kūrorti, skaisti iekārtoti parki un unikāli arhitektūras pieminekļi. Latvija ir pazīstama ar veselīgu klimatu, svaigu jūras gaisu, skaistu dabu un dziednieciskiem minerālūdens avotiem.

Rīga un Jūrmala ir vienas no lielākajām pilsētām Baltijā. Rīga jūs pārsteigs ar viduslaiku arhitektūru, mājīgajām kafejnīcām un interesantām mājiņām. Jūrmala apburs tos, kuri vēlas izbaudīt tīru dabu, svaigu jūras gaisu un stiprināt savu veselību.

Baltijas valstis ir tik daudzveidīgas, interesantas, tām ir ļoti skaista teritorija, gleznainas ainavas, maigs, mainīgs klimats. Laiks, kuru jūs šeit pavadīsiet, būs neaizmirstams.


boots-181744_1280

Kāpēc ir vērts apmeklēt Baltijas valstis?

Baltija visiem ir labi pazīstama ar saviem arhitektūras pieminekļiem, garšīgo ēdienu, gleznainajām ainavām un kolorītu. Katrā Baltijas valstī ir kaut kas īpašs un neatkārtojams.

Rīga ir Latvijas sirds un pašā Rīgas centrā atrodas Vecrīga, kura aizņem nelielu, bet arhitektūras pieminekļiem bagātu teritoriju.
Aprakstīt Vecrīgu dažos vārdos ir ļoti grūti, šeit ir ļoti daudz mazu ieliņu, katedrāļu un baznīcu – Doma baznīca, Svētā Pētera baznīca. Ja jūs dodaties uz Vecrīgu no Daugavas puses, tad jūs vispirms nokļūstat Latviešu Strēlnieku laukumā, kuram blakus atrodas Mengalvju nams, tā ir viena no skaistākajām ēkām Rīgā, kura ir būvēta XIV. gadsimtā. Te ir izvietojies Okupācijas muzejs un no šejienes paveras ļoti skaists skats un Svētā Pētera baznīcu.

Igaunijā, Tuhalas parkā atrodas viena no interesantākajiem, dabas radītajiem brīnumiem – Raganas aka. Tā ir aka, kuras dziļums ar aptuveni 2,5 metri un kurā vienreiz gadā ūdens burtiski uzsprāgst. Ūdens tecēšanas ātrums – simts litri vienā sekundē. Ūdens ir tik daudz un tā plūšanas intensitāte ir tik liela, ka aka pārvēršas par geizeri. Akas sargātāji stāsta, ka ir bijušas reizes, ka ūdens augstums esot sasniedzis pusotru metru.
Šo unikālo dabas parādību uzskata par pārdabisko spēku izpausmi un stāsta, ka it kā, tajā brīdī, kad ragana iet mazgāties, ūdens plūst pāri vannas malām, kaut gan, tai ir arī zinātnisks izskaidrojums. Pavasarī, kad kūst sniegs vai sākas lietus sezona, ūdens spiediens paaugstinās un tāpēc ūdens akā burtiski uzsprāgst.

Katras valsts nacionālā virtuve pastāstīs jums ļoti daudz par valsts raksturu un tradīcijām. Lietuvā noteikti ir jāpagaršo auksto biešu zupu, cepelīnus un “Šakotis”. Ja Lietuvā jūs ir uzcienājuši ar cepelīniem (lietuviešu nacionālo ēdienu), tad šo ēdienu noteikti ir jāpaliela, pat ja jums tas nav garšojis.

Latvijā noteikti ir jāpagaršo ķimeņu siers, putras, kuras tiek vārītas no graudaugiem, bubertu – mannas biezputru ar putotiem olu baltumiem. Valsts vizītkarte – Ŗīgas Melnais Balzāms”, kuru ražo jau kopš 1755.gada.
Igaunijā noteikti jāpagaršo nacionālais biezpiena ēdiens, suitsukala – žāvētā forele, muļģikapsas – cūkgaļa, kura ir sautēta kopā ar miežiem un skābētiem kāpostiem. Un, protams, ka ir jāpagaršo pazīstamais gaišais alus – “Saku” un tumšais alus – “Saare”, kā arī “Vana Tallin” – tumši brūnais liķieris ar ruma garšu.

Jūrmala – viena no Latvijas lielākajām kūrortpilsētām. Balto smilšu pludmales stiepjas kilometriem tālu gar Rīgas jūras līci un ir tūristu iemīļotākā pastaigas vietas. Jūrmalā jūs sajutīsiet neparastu klusumu, kurš ir piepildīts ar jūras šalkoņu un priežu mežu smaržu. Bet, ja jums gribas aktīvu atpūtu, tad Latvijā atrodas viens no lielākajiem Baltijas valstu akvaparkiem.

Baltijas jūras ūdens ir piesātināts ar jodu un tam ir neparastas dziedinošas īpašības. Izpeldēties Baltijas jūrā, sajust svaigo vēju un pēc tam doties pastaigā pa vienu no skaistākajām pludmalēm – lūk, tādai jābūt kaut vienai dienai, ja jūs atrodaties Baltijā.

Baltijas valstis ir slavenas ar sanatorijām. Mūsdienās kūrorti piedāvā Eiropas apkalpošanas līmeni.

Ja jūs gribat atveseļoties un relaksēties Lietuvā, tad noteikti izvēlieties Druskininkai vai Birštonas kūrortus. Tie abi atrodas priežu mežu vidū. Vēl plaši pazīstami ir Palangas un Nidas kūrorti.

Bet Latvijā ir labi atpūsties kādā no viesnīcu SPA , piemēram, Dzintaros.
Igaunijā atveseļoties varat Tallinā, Narvetā, Toilā, Pjarnu un Kuressare.


igaunija

Igaunija

Igaunija ir maza, brīnišķīga valsts, kur ir sastopamas senas pilsētas, neskartā daba, populāri kūrorti, komfortablas viesnīcas, lieli iepirkšanās centri un mazi veikaliņi, mājīgas kafejnīcas, izslavēti gardēžu restorāni un rosīga nakts dzīve. Igaunijā mēs varam redzēt pirmatnējo mežu, cēlo kalnu, balto smilšu un zilo ezeru skaistumu, kuri ir apvīti ar daudzām teiksmām un leģendām. Vismazākajā Baltijas valstī mēs varam ieraudzīt vācu muižas, dāņu bruņinieku pilis, pareizticīgo baznīcu kupolus, viduslaiku cietokšņus, neaprakstāmi gleznainās muižas un senās dzirnavas. Ja jūs esat izdomājis doties ceļojumā uz Igauniju, tad tas līdzināsies ceļojumam uz burvju zemi.

Mūsdienu Igaunijas teritorija tika apdzīvota jau aptuveni 5 tūkstošus gadu, pirms Kristus dzimšanas. Igauņus, mēs droši varam uzskatīt par vienu no senākajām tautām Eiropā. Visos laikos, šīs valsts izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, ir izraisījis par to lielu interesi, pamudinājis daudzus valdniekus uz kara darbībām un radījis daudz nesaskaņu. Kopš XIII gadsimta Igaunijā ir valdījis Teitoņu ordenis, kuru būvētās pilis ir saglabājušās līdz mūsu dienām un ir kļuvušas par tūristu mīļākajām apskates vietām.

1285.gadā Tallina iestājās Hanzas sastāvā. Tajā laikā ar tirdzniecību pārsvarā nodarbojās vācu tirgotāji. Nākošās vācu tirgotāju paaudzes apmetās uz dzīvi Igaunijā un sāka būvēt sev mājas visā valsts teritorijā. Baltijas vācieši atstāja milzīgu ietekmi uz igauņu kultūru.

XIX. gadsimta beigās Igaunijā pieauga valsts atbrīvošanas kustības vilnis. 1918.gadā 24.februārī Igaunija tika pasludināta par neatkarīgu, bet prieks par to bija īss, jo 10940.gadā tā tika pievienota Padomju Savienībai un tikai 1991.gadā tā atkal varēja atgūt savu neatkarību.

Igaunija atrodas Eiropas ziemeļaustrumu daļā un Baltijas jūras Somu līča dienvidu krastā. Dienvidos tā robežojas ar Latviju un austrumos ar Krieviju. Ziemeļos to apskalo Somu līcis, bet rietumos – Rīgas jūras līcis.
Valsts teritorija sastāv no vairāk nekā 1500 salām, kuras aizņem aptuveni 10% no Igaunijas teritorijas. Lielu daļu Igaunijas aizņem meži (gandrīz 50% no teritorijas), purvi un kūdras purvi (gandrīz 25% no teritorijas). Valstī ir plašs ezeru tīkls – aptuveni 1 tūkstotis morēnu ezeru. Kopējā Igaunijas platība ir 45200 kvadrātkilometru, tā ir vismazākā Baltijas valsts un atrodas visvairāk uz ziemeļiem.

Klimats valstī ir mērens, pāriet no jūras uz kontinentālo klimatu. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir no – 4 – 7 grādiem, bet jūlijā līdz + 20 grādiem. Nokrišņu daudzums 700 mm gadā, kuri galvenokārt nokrīt rudens – ziemas periodā. Jūras gaisa masu ietekmes dēļ, klimats Igaunijā ir ļoti mainīgs, tas var mainīties pat vairākas reizes dienā, it īpaši rudenī un pavasarī.

Oficiālā valoda valstī ir igauņu valoda, reliģija – luterāņi – 70%, pareizticīgie – 20%.

Lielākās pilsētas Igaunijā ir savienotas ar komfortablu autobusu satiksmi, kuru kursēšanas grafiks ir ļoti precīzs.

Igaunija ir lieliska vieta, kur jūs varat atpūsties, nodarboties ar ūdens sportu, niršanu, burāšanu, makšķerēšanu, veselības uzlabošanu, doties velobraucienos, zirgu izjādēs, spēlēt golfu un tenisu.