Baltijas valstis

Pie Baltijas valstīm pieder Latvija, ar galvaspilsētu Rīgu, Lietuva ar galvaspilsētu Viļņu un Igaunija, ar galvaspilsētu Tallinu. Tās ir valstis, kuras atrodas Baltijas jūras piekrastes austrumu daļā. Arī daudzām citām valstīm ir izeja uz Baltijas jūru (Krievijai, Polijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai, Somijai), bet tās netiek pieskaitītas pie Baltijas valstīm. Kādreiz, ļoti reti, šim reģionam tiek pieskaitīts Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabals.

Vislielākā Baltijas valsts ir Lietuva, tās teritorija aizņem 65,3 tūkstošus kvadrātkilometru. Vismazākā ir Igaunija, tās teritorija ir 45,2 tūkstoši kvadrātkilometru. Latvijas teritorija aizņem 64,6 tūkstoši kvadrātkilometru.

Visām Baltijas valstīm ir sauszemes robeža ar Krievijas Federāciju. Lietuvas kaimiņi ir Polija un Baltkrievija, Latvijai ar tām arī ir kopējas robežas, bet Igaunijai ir jūras robeža ar Somiju.

Baltijas valstis no ziemeļiem uz dienvidiem ir izvietotas tādā secībā: Igaunija, Latvija, Lietuva.

Vislielākais iedzīvotāju skaits ir Lietuvā – 2,9 miljoni cilvēku, Latvijā – 2,0 miljoni cilvēku, Igaunijā – 1,3 miljoni cilvēku.

Veicot vienkāršus aprēķinus, salīdzinot republiku teritorijas un iedzīvotāju skaitu, mēs varam izdarīt secinājumus, ka lielākais iedzīvotāju blīvums ir Lietuvai, bet Latvijā un Igaunijā rādītāji ir aptuveni vienādi, ar nelielu Latvijas priekšrocību.

Igaunija bija pirmā Baltijas valsts, kura apstājās uz neatkarības atgūšanas ceļa. Aktīvi protesti pret pastāvošo padomju iekārtu valstī sākās1987. gadā, bet jau 1988. gada novembrī Igaunijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome parakstīja starp padomju republikām pirmo Suverenitātes Deklarāciju. Šis notikums vēl nenozīmēja to, ka republika ir izstājusies no PSRS, bet dotais likums nozīmēja to, ka republikas likumiem ir prioritāte salīdzinājumā ar vissavienības likumiem. Tieši Igaunija deva startu notikumiem, kuri vēlāk guva nosaukumu “suverenitāšu parāde”.

1990. gada beigās tika izdots likums “Igaunijas PSR suverenitātes deklarācija”, bet 8. maijā 1990. gadā bija deklarēta neatkarība un republikai tika atgriezts tās iepriekšējais nosaukums Igaunijas Republika. Vēl ātrāk tādus likumus pieņēma Lietuva un Latvija.

1991. gada martā tika rīkots referendums, kurā lielākais vairums iedzīvotāju nobalsoja par izstāšanos no PSRS. Bet neatkarība tika atjaunota tikai ar Augusta sacelšanos, kura notika 20. augustā 1991. gadā. Septembrī PSRS valdība oficiāli atzina Igaunijas izstāšanos. 17. septembrī Igaunijas Republika bija pilntiesīga ANO locekle.

Lietuvā neatkarības atjaunošanas iniciators bija sabiedriskā organizācija “Sajūdis”, kura tika dibināta 1988. gadā. 26. maijā 1989. gadā tika pieņemts likums “ Lietuvas PSR suverenitātes deklarācija”, tas nozīmēja, ja izraisīsies konflikts starp republikas un vissavienības likumiem, tad prioritāte būs republikas likumiem.

Jau 1990. gada martā tika pieņemts likums par Lietuvas neatkarības atjaunošanu un Lietuva kļuva pirmā padomju republika, kura paziņoja par savu izstāšanos no PSRS. No šī brīža to sāka saukt par Lietuvas Republiku.

Padomju Savienības centrālā vara nebija mierā ar tādu risinājumu un pieprasīja likuma atcelšanu. Ar armijas palīdzību PSRS valdība mēģināja atgūt varu savās rokās. Sākās bruņota sacelšanās, kuras rezultātā bojā gāja15 cilvēku. Bet armija neuzdrošinājās uzbrukt parlamenta ēkai. Septembrī, pēc Augusta sacelšanās PSRS pilnībā atzina Lietuvas neatkarību un 17. septembrī tā tika uzņemta ANO sastāvā.

Latvijā kustību par neatkarību uzsāka organizācija “ Latvijas Tautas Fronte”, kura tika organizēta 1988. gadā.29. maijā 1989. gadā Republikas Augstākā padome pieņēma likumu par “Latvijas PSR suverenitātes deklarāciju”.

1990. gada sākumā Republikas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par valsts neatkarības atjaunošanu. Faktiski, Latvija uzreiz pēc Lietuvas paziņoja par izstāšanos no PSRS sastāva. Reāli tas notika tikai pēc pusotra gada. 3. maijā 1991. gadā tika rīkots referendums, kurā lielākais vairums respondentu izteicās par republikas neatkarību.21. augustā 1991. gadā Latvijai apvērsuma laikā gandrīz vai izdevās atgūt neatkarību. 6. septembrī 1991. gadā to, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, padomju vadība atzina par neatkarīgu.

Pēc valstu neatkarības atjaunošanas visas Baltijas valstis ir izvēlējušās rietumu ekonomiskās un politiskās attīstības kursu.

2004. gadā Lietuva, Latvija un Igaunija tika uzņemtas Eiropas Savienībā.

Attēls focus.lv

 


Igaunija – Latvija – Lietuva

 

Igaunija, Latvija, Lietuva – Baltijas valstis. Cik daudz skaista sevī ietver šie vārdi! Ar neparastu skaistumu apveltītā Baltijas jūra, skaistie ezeri un upes, plašie, zaļie līdzenumi un majestātiskie kalni. Baltija – pērle, kuru ir radījusi pati daba.

Katrai no Baltijas valstīm, Igaunijai, ar galvaspilsētu Tallinu, Latvijai, ar galvaspilsētu Rīgu, Lietuvai ar galvaspilsētu Viļņu, piemīt neaprakstāmas dabas skaistums. Katrā valstī ir kaut kas īpašs un savdabīgs, kaut gan visas trīs valstis vieno kopējā vēsture, kultūru un tradīciju līdzība.

Igaunija, salīdzinājumā, ar pārējām Baltijas valstīm atrodas visvairāk ziemeļos. Pateicoties, tieši savam ģeogrāfiskajam stāvoklim, tai skaitās visaukstākais un visvējainākais klimats. Neskatoties uz to, Igaunijas daba ir brīnišķīga un apbrīnas vērta. Pasakainie skuju koku meži un piejūras pļavas, plešas pa visu valsts teritoriju. Priedes, egles, bērzi, apses, ozoli, kļavas, liepas – tā ir Igaunijas zaļā bagātība.

Pateicoties zaļajiem apstādījumiem, Igaunijā ir izveidots liels daudzums rezervātu. Gaiss Igaunijā ir vienkārši lielisks.

Der atzīmēt, ka Igaunija ir vismazākā no Baltijas valstīm. Tā aizņem tikai 45 226 kvadrātkilometrus.

Tallinā ir saglabājusies viduslaiku atribūtika. Liekas, ka visa valsts vēsture atveras tev kā uz delnas. Šaurās ieliņas, seno amatu smarža, nelielās kāpnes pie mājām, mazie logi. Vecā pilsēta apbur ar savu senlaicīgo smaržu.

Latviju gribas nosaukt par valsti “modes dāmu”. Tieši šeit top ļoti skaisti apģērbu modeļi, tiek ražota Eiropas kvalitātes kosmētika, tiek rīkoti vismodernākie pasākumi – muzikālie konkursi un festivāli.

Latvija ir vismuzikālākā no Baltijas valstīm. Te pastāvīgi notiek dažādi muzikālie pasākumi. Viens no vispazīstamākajiem ir Vislatvijas Dziesmu un Deju svētki. Šajos svētkos gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji vienojas kopējai dziesmai. Latvija aizdedz jaunas zvaigznes un palīdz atvērties jauniem talantiem.

Rīga ir viena no skaistākajām Eiropas pilsētām. Vecrīga glabā sevī visus valsts vēstures noslēpumus. Gribat tos uzzināt? Tad jums obligāti jādodas pastaigā pa vecpilsētas mazajām ieliņām, jāiet kafejnīca, nesteidzīgi jāizbauda kafijas vai tējas tase un savā iztēlē jāuzbur aina, kā šeit izskatījās pirms daudziem gadu simtiem…

Lietuva ir vislielākā valsts, starp visām Baltijas valstīm. Tās platība aizņem aptuveni 65,2 tūkstošus kvadrātkilometru.

Lietuvai raksturīgu ainavu pazīmes veido seno ledāju morēnu vaļņi, kuri paralēli izstiepj kores gandrīz visā valstī.

Valstī ir daudz rezervātu un nacionālo parku. Vislielākais – Lietuvas nacionālais parks, tā platība aizņem 300 kvadrātkilometrus.

Vecā Viļņa tiek uzskatīta par vienu no lielākajām vecpilsētām Eiropā. Tās teritorija – vairāk par 360 hektāriem. Tāda milzīgā teritorijā ir sakoncentrēts liels daudzums arhitektūras pieminekļu, vēstures pieminekļu u. c.

Lietuvas pilsētā Palangā atrodas slavenais dzintara muzejs. Tur var iepazīties ar dzintara vēsturi un iegādāties dzintara rotaslietas.

Visas Baltijas valstis ir ļoti skaistas, tāpēc, katra tauta var lepoties tieši ar savu valsti.

Attēls no la.lv