Igaunija pārsteidz ar dabas daudzveidību

Igaunija ir īsta paradīze patiesiem dabas cienītājiem, tā ir apbrīnojama valsts, kurā jūs varat sastapt ļoti daudzveidīgu un pirmatnēju dabu.
Pusi no Igaunijas teritorijas aizņem meži. Vajag, tikai kaut mazliet izbraukt ārpus pilsētas un skaties vienalga uz kuru pusi gribi, jūsu skatienam pavērsies mežs un tikai pilsētās vai gar pašu jūras krastu jūs nemanīsiet meža klātbūtni.

Igaunijā ir sastopami milzīgi laukakmeņi, uz tās zemes ir nokritis neskaitāms meteorītu daudzums. Igauņi tik ļoti ir saistīti ar savu zemi, ka gandrīz katram no viņiem ir savs mīļākais laukakmens, mīļākais koks un ezers, kuru viņi, kā mīļu, senu paziņu apciemo atkal un atkal.
Igaunijas daba katrā gadalaikā ir ļoti atšķirīga. Vasara tur sagaida ar krāšņumu, rudens ar visneiedomājamāko krāsu paleti, ziema ar baltu, dzirkstošu, saulē vizmojošu sniegu, bet pavasarī – kad daba mostas un sāk dziedāt putni, jūs sajutīsiet to, kā mostaties arī jūs, ka sajūtat jaunu enerģijas pieplūdumu.

Bet Igaunija pārsteidz ar to, ka šeit, ir vēl arī piektais gadalaiks. Šo neparasto parādību var novērot Igaunijas rietumu daļā Soomaa un tā nekad nenotiek vienā un tajā pašā laikā. Tas ir palu laiks. Šajā periodā palu ūdeņi piepilda upes, kuras pārplūst pāri krastiem un appludina pļavas, ceļus un fermas. Tur, kur agrāk viļņojās pļavas un kartupeļu lauki, tagad viļņojas jūra, un ciematiņa iedzīvotāji, lai no mājas nokļūtu līdz šķūnim vai kūtij, izmanto mazas, plakanas laivas. Kādreiz tas viss var turpināties nedēļu, bet kādreiz arī ilgāk. Šajā gadalaikā patiesu baudu sniedz ceļojums ar laivām.

Vietējie iedzīvotāji zina, kurā pagriezienā, braucot pa mežu ir jānogriežas, lai satiktu alni, briedi vai zaķi, kādreiz redzētu, kā nesteidzīgi aizsoļo meža cūkas ar savu daudzbērnu ģimeni, bet pacietīgi sēžot un gaidot skatu tornī, ieraudzītu, kā barotavai tuvojas lāču mamma ar mazajiem lācēniem, nesteidzīgi ietur brokastis un dodas tālāk.

Bet ir arī tādas dienas, kad neredzēsi un nesatiksi nevienu meža iemītnieku un tikai pēdas liecina par to, ka mežā notiek aktīva dzīve, kura ir paslēpta mūsu acīm.

Igaunija ir zeme, kura dzīvo kaimiņos ar jūru, purvi un meži, pļavas un ezeri ir tās iemītnieki. Iedomājieties vēl visus četrus gadalaikus, kuri tik krasi atšķiras viens no otra, svaigo pavasara gaisu, silto vasaru ar baltajām naktīm, rudeni ar tā košo krāsu paleti, balto ziemu ar tās dziļo un pūkaino sniegu…Tā ir pasakaina zeme.

Par Igaunijas dabu pārliecinoši vēsta tas fakts, ka ceturto tās daļu aizņem dabas parki, kuri ir izveidoti lai saglabātu unikālās dabas vērtības.
Ceļojot pa Igaunija jūs uz katra soļa sastapsiet mežu, kurš aizņem pusi no sauszemes, tie būs gan tumšie egļu meži, gan pēc sveķiem smaržojošie priežu meži, bērzu birztalas, kuras ir piepildītas ar putnu dziesmām. Igaunijas mežos ir sastopami vairāk nekā 90 veidi dažādu koku šķirņu. Mežos dzīvo zaķi, lapsas, stirnas, aļņi, meža cūkas, vilki, lūši, brieži u. c. Alutaguzes mežos ir iespējas sastapties ar lāci, vareno medus cienītāju.

Braucot pa meža ceļiem, var sastapt rāpuļus, kuri gozējas saulīte – saritinājušās odzes, zalkšus un ķirzakas.
Igaunijā vienīgā indīgā čūska ir odze – to labāk neaiztikt.

Igauniju droši var nosaukt par purvu valstību, jo tie aizņem aptuveni ceturto tās daļu. No jebkuras vietas Igaunijā, līdz purvam, parasti, ir ne vairāk par 10 km.

Purvi ir radušies vairāk nekā 10 tūkstošus gadu atpakaļ, pēdējā ledus laikmeta periodā un mūsu laikmetā tie kalpo kā “laika kapsulas”, jo tur ir saglabājusies civilizācijas neskarta, tīra daba. Purvi – tie ir miera osta, kurā mēs varam paslēpties no ikdienas steigas, rūpēm un stresa, izbaudīt klusumu un atgūt līdzsvaru.

Raksts tapis sadarbībā ar Zcredit.EU, kas salīdzina dažāda veidā ātros kredītus Gruzijā (onlain sesxebi)