Igaunija

Igaunija ir maza, brīnišķīga valsts, kur ir sastopamas senas pilsētas, neskartā daba, populāri kūrorti, komfortablas viesnīcas, lieli iepirkšanās centri un mazi veikaliņi, mājīgas kafejnīcas, izslavēti gardēžu restorāni un rosīga nakts dzīve. Igaunijā mēs varam redzēt pirmatnējo mežu, cēlo kalnu, balto smilšu un zilo ezeru skaistumu, kuri ir apvīti ar daudzām teiksmām un leģendām. Vismazākajā Baltijas valstī mēs varam ieraudzīt vācu muižas, dāņu bruņinieku pilis, pareizticīgo baznīcu kupolus, viduslaiku cietokšņus, neaprakstāmi gleznainās muižas un senās dzirnavas. Ja jūs esat izdomājis doties ceļojumā uz Igauniju, tad tas līdzināsies ceļojumam uz burvju zemi.

Mūsdienu Igaunijas teritorija tika apdzīvota jau aptuveni 5 tūkstošus gadu, pirms Kristus dzimšanas. Igauņus, mēs droši varam uzskatīt par vienu no senākajām tautām Eiropā. Visos laikos, šīs valsts izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, ir izraisījis par to lielu interesi, pamudinājis daudzus valdniekus uz kara darbībām un radījis daudz nesaskaņu. Kopš XIII gadsimta Igaunijā ir valdījis Teitoņu ordenis, kuru būvētās pilis ir saglabājušās līdz mūsu dienām un ir kļuvušas par tūristu mīļākajām apskates vietām.

1285.gadā Tallina iestājās Hanzas sastāvā. Tajā laikā ar tirdzniecību pārsvarā nodarbojās vācu tirgotāji. Nākošās vācu tirgotāju paaudzes apmetās uz dzīvi Igaunijā un sāka būvēt sev mājas visā valsts teritorijā. Baltijas vācieši atstāja milzīgu ietekmi uz igauņu kultūru.

XIX. gadsimta beigās Igaunijā pieauga valsts atbrīvošanas kustības vilnis. 1918.gadā 24.februārī Igaunija tika pasludināta par neatkarīgu, bet prieks par to bija īss, jo 10940.gadā tā tika pievienota Padomju Savienībai un tikai 1991.gadā tā atkal varēja atgūt savu neatkarību.

Igaunija atrodas Eiropas ziemeļaustrumu daļā un Baltijas jūras Somu līča dienvidu krastā. Dienvidos tā robežojas ar Latviju un austrumos ar Krieviju. Ziemeļos to apskalo Somu līcis, bet rietumos – Rīgas jūras līcis.
Valsts teritorija sastāv no vairāk nekā 1500 salām, kuras aizņem aptuveni 10% no Igaunijas teritorijas. Lielu daļu Igaunijas aizņem meži (gandrīz 50% no teritorijas), purvi un kūdras purvi (gandrīz 25% no teritorijas). Valstī ir plašs ezeru tīkls – aptuveni 1 tūkstotis morēnu ezeru. Kopējā Igaunijas platība ir 45200 kvadrātkilometru, tā ir vismazākā Baltijas valsts un atrodas visvairāk uz ziemeļiem.

Klimats valstī ir mērens, pāriet no jūras uz kontinentālo klimatu. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir no – 4 – 7 grādiem, bet jūlijā līdz + 20 grādiem. Nokrišņu daudzums 700 mm gadā, kuri galvenokārt nokrīt rudens – ziemas periodā. Jūras gaisa masu ietekmes dēļ, klimats Igaunijā ir ļoti mainīgs, tas var mainīties pat vairākas reizes dienā, it īpaši rudenī un pavasarī.

Oficiālā valoda valstī ir igauņu valoda, reliģija – luterāņi – 70%, pareizticīgie – 20%.

Lielākās pilsētas Igaunijā ir savienotas ar komfortablu autobusu satiksmi, kuru kursēšanas grafiks ir ļoti precīzs.

Igaunija ir lieliska vieta, kur jūs varat atpūsties, nodarboties ar ūdens sportu, niršanu, burāšanu, makšķerēšanu, veselības uzlabošanu, doties velobraucienos, zirgu izjādēs, spēlēt golfu un tenisu.